Iekšlietu ministrija negrib atklāt, cik varētu izmaksāt arestētās mantas atgūšana

Iekšlietu ministrija (IeM) atsakās sniegt jelkādu informāciju par Nodrošinājuma valsts aģentūras iespējām atgūt tā dēvētajā Lemberga krimināllietā arestēto mantu - secināms no ministrijas atbildes vēstules Neatkarīgajai.
IEKŠLIETU MINISTRIJA NEATKLĀJ, vai atbalstīs iekšlietu ministra Sanda Ģirģena pakļautībā esošo Nodrošinājuma valsts aģentūru tās centienos īstenot Rīgas apgabaltiesas lēmumu atgūt krimināllietā arestēto daudzu miljonu vērto mantu ©Romāns Kokšarovs/F64

Kā zināms, šā gada 17. augustā Rīgas apgabaltiesa lēma, ka tā dēvētajā Lemberga krimināllietā arestētā un 2007. gadā Rudolfam Meroni (tolaik - Šveices advokāts) glabāšanā nodotā manta jāpārņem glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Šīs institūcijas nolikumā teikts: “Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk - aģentūra) ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Iekšlietu ministrs aģentūras pakļautību īsteno ar Iekšlietu ministrijas starpniecību.”

Ņemot vērā gan šo subordināciju, gan arī faktu, ka pašlaik notiek darbs ar nākamā gada valsts budžeta projektu, Neatkarīgā vaicāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Dimitrijam Trofimovam:

  • Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra ir vērsusies Iekšlietu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus līdzekļus Rīgas apgabaltiesas lēmuma īstenošanai;

  • ja ir lūgusi, tad cik lielu summu;

  • ja nav lūgusi, vai tas nozīmē, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcībā ir pietiekamas līdzekļu rezerves vai iespējas līdzekļus iegūt, lai nodrošinātu Rīgas apgabaltiesas lēmuma izpildi;

  • ņemot vērā Nodrošinājuma valsts aģentūras un R.Meroni sarakstes līdzšinējos rezultātus, vai uzskatāt par iespējamu īstenot Rīgas apgabaltiesas lēmumu;

  • kāda būs Iekšlietu ministrijas pozīcija gadījumā, ja R.Meroni glabāšanā savulaik vieglprātīgi nodoto mantu neizdosies atgūt?

No Iekšlietu ministrijas uz augšminētajiem jautājumiem tika saņemta šāda atbilde: “Izskatot atsūtītos jautājumus, informējam, ka Iekšlietu ministrijas rīcībā ir informācija, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra ir saņēmusi procesa virzītāja lēmumu saistībā ar arestēto mantu. Taču, ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija nav iesaistīta šajā kriminālprocesā, kā arī ievērojot procesa virzītāja kompetenci un vadošo lomu kriminālprocesā, Iekšlietu ministrija atturēsies no komentāru sniegšanas.

Vienlaikus, pēc Iekšlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, Nodrošinājuma valsts aģentūra informē procesa virzītāju par lēmuma izpildes gaitu un iespējām atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

Lai gan tiesa lēmumu par arestētās mantas pārņemšanu pieņēma pirms nepilniem 3 mēnešiem, publiska informācija liecina, ka tā īstenošana nav pavirzījusies ne par mata tiesu. 22.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra saņēma atbildi no R.Meroni uz viņam 19.augustā nosūtīto vēstuli. Vēstulē bijušais Šveices advokāts ne tikai nesola mantu atdot, bet vēl pieprasa Latvijas valstij sniegt paskaidrojumus, kā tad šī mantas pārņemšana vispār tiks īstenota, un “norādīt arī konkrētās tiesību aktu normas, kas būtu saistošas” R. Meroni. Turklāt šos paskaidrojumus R. Meroni prasa sniegt kādā no Šveices oficiālajām valodām, nevis kaut kādā tur angļu mēlē.

Tā kā Nodrošinājuma valsts aģentūrai šāda veida mantas pārņemšana un tās glabāšana ir “unikāls gadījums”, tad būtu loģiski, ja tiktu piesaistīti atbilstošas kvalifikācijas speciālisti. Nav ne mazāko šaubu, ka tas būtu ļoti dārgs pakalpojums, tāpēc Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, vai Iekšlietu ministrija ir gatava izrādīt aģentūrai pretimnākšanu un piešķirt papildus līdzekļus arestētās mantas atgūšanai. No tā varētu secināt, vai Latvijas valsts vispār ir ieinteresēta arestēto mantu atgūt.

Neatkarīgajai no neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka daži speciālisti ir pauduši gatavību sniegt atbilstošus juridiskos pakalpojumus bez maksas (pro bono), taču Nodrošinājuma valsts aģentūra šos piedāvājumus ir noraidījusi.

Nedz Nodrošinājuma valsts aģentūras, nedz Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapās nav informācijas, ka būtu izsludināts kāds iepirkums šajā sakarā.

Publiska informācija liecina, ka Nodrošinājuma valsts aģentūrai lietisko pierādījumu un izņemtās mantas glabāšanai šogad atvēlēti 1,2 miljoni eiro.