Nodrošinājuma valsts aģentūra: Tiesas lēmums par mantas pārņemšanu no Rudolfa Meroni nav izpildāms!

Rīgas apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmums par tā dēvētajā Lemberga krimināllietā arestētās mantas nodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) nav izpildāms un ir nepieciešams pieņemt citu lēmumu - pēc rūpīgas faktu un likumdošanas aktu analīzes secinājis NVA direktors Ēriks Ivanovs.
CIGAREŠU UN ALKOHOLA IZNĪCINĀTĀJI. Nodrošinājuma valsts aģentūra pamatā nodarbojas ar kriminālprocesos arestētās konfiscētās mantas - automašīnu, alkohola, cigarešu uzglabāšanu vai to iznīcināšanu (sk. attēlā no NVA mājas lapas). Aģentūras direktors Ēriks Ivanovs valsts institūcijām pamatoti norāda, ka Latvijas likumdošanā nav normatīvo aktu, kas definētu “patiesā labuma guvēja tiesību” uzglabāšanu ©Ekrānšāviņš no NVA mājas lapas

T.s. Lemberga krimināllietas 281. sējums papildināts ar Latvijas valsts institūciju saraksti par problēmām arestētās mantas atgūšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni, kuram arestētā manta tika nodota glabāšanā pirms 13 gadiem - 2007. gada 17. decembrī.

Rīkojas atbilstoši MK noteikumiem

Rīgas apgabaltiesai, Ģenerālprokuratūrai un Tieslietu ministrijai adresētajā vēstulē Ē. Ivanovs raksta sekojošo: “Aģentūra saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumu Nr. 1025 33.punktu informē par Tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu, un, atbilstoši piekritībai, pārsūta Vēstuli izskatīšanai pēc būtības un atbildes sniegšanai Rudolfam Meroni.”

NVA direktors atsaucies uz Ministru kabineta noteikumiem “Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”. Nooteikumu 33. punktā teikts: “Ja procesa virzītāja nolēmumu nav iespējams izpildīt, vai nolēmuma izpilde rada valstij zaudējumus, aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu.”

Atsaukties uz augšminētajiem MK noteikumiem Ē. Ivanovu mudinājuši vairāki apsvērumi. Cita starpā, Ē. Ivanovs norāda, ka R.Meroni saraksti starp viņu un NVA par arestētās mantas nodošanu “uzskata par prettiesisku, ievērojot to, ka sarakste kriminālprocesuālajos jautājumos netiek nodrošināta atbilstoši krimināltiesiskās sadarbības procedūrai.”

Respektīvi, NVA direktors pamatoti norāda, ka kontaktēšanās starp Latvijas valsti un R. Meroni ir jānotiek, atbilstīgi tiesiskajam regulējumam starptautiskajā sadarbībā, bet NVA nav subjekts šajā jomā.

Meroni psihe, intelekts un griba

Kā vēstulē valsts institūcijām norāda Ē. Ivanovs, piemērojot arestu mantai un nododot to glabāšanā R. Meroni 2007. gadā, manta atradās R. Meroni pārvaldībā. Tādējādi, pēc Ē. Ivanova domām, “tiesas lēmuma izpilde ir atkarīga no Rudolfa Meroni subjektīvās attieksmes - psihiskās darbības intelektuālajiem un gribas procesiem, nevis Kriminālprocesa likumā reglamentētajiem nolēmumu par arestētās mantas (piespiedu) izpildes mehānismiem.”

Komentējot R.Meroni piedāvāto variantu - mantas pārņemšanu veikt ar formālu protokola parakstīšanu par tās nodošanu, Ē. Ivanovs raksta: “Aģentūra uzskata, ka nav tiesiska pamata “pieņemt” no Rudolfa Meroni arestēto mantu tikai uz savstarpēji parakstīta protokola pamata par mantas nodošanu glabāšanā, kā to uz doto brīdi piedāvā Rudolfs Meroni. Aģentūras ieskatā nav šaubu, ka šāda formāla Tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina Rudolfa Meroni pašreizējo statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta”.

Kas ir “patiesā labuma guvēja tiesības”?

Ē. Ivanovs arī piemin, ka 2007 gada 17. decembra lēmums par aresta uzlikšanu mantai nav nodots izpildei krimināltiesiskās palīdzības lūguma ietvaros: “Aģentūra nav kompetenta iestāde, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Ģenerālprokuratūras atzinumā ir pausts viedoklis, kā Tiesas lēmums ir izpildāms, līdzīgi kā citu jurisdikciju pārstāvji ir vērsušies Latvijas tiesās ar lūgumiem atzīt citas valsts lēmumus par aresta uzlikšanu Latvijas rezidenta mantai un šajā gadījumā Aģentūrai ir jāpārņem konkrēta akciju skaita turējums katrā ārvalstīs reģistrētā kompānijā.”

NVO direktors arī piebilst, ka atbilstoši Rīgas apgabaltiesas lēmumam par mantas nodošanu NVA “Aģentūras pienākums būtu Tiesas lēmumā minēto arestēto mantu glabāt ar krietna saimnieka rūpību un veikt tādas nepieciešamās darbības, lai glabāšanas laikā tā nezaudē savu vērtību un kalpo mērķim, kādēļ mantai ir uzlikts arests, tādējādi to faktiski pārvaldot.”

Arī NVA ir konstatējusi, ka Latvijas likumdošanā nav definēts termins “patiesā labuma guvēja tiesības”, līdz ar to nav saprotams, kā šādu “mantu” var uzglabāt.

Kompetentā literatūra

Ē. Ivanovs vēstulē norāda, ka ir izstudējis kompetentu profesionālo literatūru - pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas izdoto “Rokasgrāmatu par rīcību ar mantu kriminālprocesā”. Ē. Ivanovs atgādinājis, ka pie kompetentās literatūras ir strādājusi Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Valsts policija, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis (tagad ģenerālprokurors) Dr. iur Juris Stukāns un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Ē. Ivanovs skaidro, ka bez pienācīgas juridiskas izvērtēšanas - “1) vai ar bezķermeniskas mantas nodošanu glabāšanā Aģentūrai būs pietiekami, lai realizētu arī šīs mantas pārvaldīšanu; 2) vai ir pietiekams regulējums, lai bezķermeniskas mantas nodotu pārvaldīšanā komersantam” - Rīgas apgabaltiesas lēmums par arestētās mantas nodošanu NVA nav īstenojams.