Mediķu arodbiedrība: Veselības ministrijas ziņojums par algām nav patiess

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija zināmā mērā manipulē ar faktiem par esošo darba samaksas sistēmu.
18.09.2020. Inga Paparde
 
VĒL PIE VIENA GALDA. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris un veselības ministre Ilze Viņķele pie viena galda Veselības ministrijā, cenšoties veidot dialogu par mediķu algām pagājušajā gadā. Vai šāds dialogs ir pagātne? ©F64

Veselības ministre Ilze Viņķele Neatkarīgajai savukārt saka: kā atbilde Kera kungam [mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris] ir mūsu prioritāšu saraksts nākamajam gadam, kur mediķu samaksas palielinājums ir galvenā prioritāte, kurai ministrija prasa vairāk nekā 200 miljonus eiro. Jauno mediķu atalgojuma modeli nemaz nav plānots iedzīvināt nākamgad.

Ministrijas ziņojumā nepatiesības

To apgalvo Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome. Tā izpētījusi Veselības ministrijas mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu “Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu” un konstatējusi, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem.

Piemēram, ziņojuma kopsavilkuma sadaļā par identificētajām problēmām ir apgalvots, ka esošajā sistēmā nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu. Šis apgalvojums nav patiess, norāda arodbiedrībā, jo pamatnostādnes par cilvēkresursu attīstību veselības nozarē, kas pieņemtas jau tālajā 2005. gadā, nosaka, ka darba samaksa sastāv no amatalgas (70 procenti) un piemaksām (30 procenti). “Praksē piemaksas veido 38 procentus no vidējās darba samaksas ārstiem un 29 procentus no vidējās darba samaksas māsām,” atklātajā vēstulē padomes vārdā norāda mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

“Ironiski, ja jaunās kārtības veidotāji ir noteikuši tieši tādu pašu attiecību starp amatalgu un piemaksām un izziņojuši to kā savas “dizaina domāšanas metodes “dubultā dimanta” pieejas” sasniegumu.”

Padome konstatējusi arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu šīs kārtības ieviešanai, un tie ir: labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora, jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās, darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās, kā arī birokrātijas pieaugums un izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.

Saredz riskus

Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (tie ir māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40 uz 29 procentiem no ārstu vidējās darba samaksas. “Savukārt risks, ka jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu, likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz,” argumentē V. Keris.

Jauno kārtību arodbiedrības padome uzskata par nepieņemamu, tāpēc nolēmusi to neatbalstīt. Vienlaikus padome aicina 13. Saeimas deputātus nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķīrumu darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē likumā paredzētajā apmērā.

Ministre oponē

Veselības ministre Ilze Viņķele turpretim norāda, ka jaunās kārtības izstrādes līdzdalībnieki ir arī paši mediķi un viņus pārstāvošās organizācijas, kas uzsvērušas, ka līdzšinējā darba samaksas kārtība un sistēma ir necaurspīdīga un neskaidra. Ministre arī sacīja, ka viena no Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm 2021. gadam tieši ir mediķu atalgojuma palielināšana un tieši tādā apmērā, kā tas noteikts likumā. “Mūsu prioritāšu sarakstā ir iekļauts šāds punkts, un tam ir arī norādīts finansējums - 211 miljoni eiro, kas ietver gan šajā gadā plānoto, bet nepiešķirto finansējumu mediķu algām, gan nākamajā gadā paredzētos 183 miljonus eiro,” skaidro ministre. “Tā ir mana atbilde mediķiem un atbilde arī Kera kungam.” Cits jautājums, kādu finansējumu gatava valdība kopumā piešķirt veselības nozarei nākamajā gadā, jo finanšu ministrs Jānis Reirs izteicies, ka tie būs 183 miljoni eiro, kas tikai daļēji nosedz mediķu prasības. “Mēs esam uzsākuši sarunas ar mediķus pārstāvošajām asociācijām - Ārstu biedrību, Māsu asociāciju, jaunajiem ārstiem, lai vienotos par iespējamiem risinājumiem,” saka Ilze Viņķele, piebilstot, ka viņa nav tikai “mediķu ministre”. “Ja papildu finansējums veselības nozarei nākamgad ir šie 180 miljoni eiro un tieši atalgojumam mediķiem, tad jāsecina, ka pacientiem tas nozīmē - nulli.” Par šo jautājumu šonedēļ un nākamnedēļ paredzamas karstas diskusijas.