Veselības nozarei nākamgad papildus vajag 700 miljonus eiro

Veselības nozarei nākamgad papildus nepieciešami vismaz 719 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Visvairāk naudas vajag tieši veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijā, psihiatrijā, reto slimību ārstēšanā, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai.
09.06.2021. Inga Paparde
 
PRIORITĀTES. Veselības ministrijas apzinātās prioritātes veselības nozarē ir vismaz 700 miljonus eiro vērtas. Par papildu naudas piešķiršanu cīņa, visticamāk, būs nežēlīga ©Oksana Džadana/ F64

Pēdējo gadu pieredze gan rāda, ka no pieprasītā papildu finansējuma, veselības nozare saņem vien divdesmit procentus, piemēram, pērn papildu nauda netika piešķirta ne veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, ne kompensējamām zālēm.

Prioritātes veselības nozarē būs jāsijā

Veselības ministrija apkopojusi indikatīvi nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem nākamajiem trim gadiem - 2022. līdz 2024. gadam. Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins pastāstīja, ka 2022. gadā papildus veselības nozarei nepieciešami vismaz 719,3 miljoni eiro. Taču šie aprēķini vēl var mainīties, jo Veselības ministrijai pašlaik vēl nav zināma informācija no Finanšu ministrijas par kopumā pieejamo finansējumu, ko varētu sadalīt visu nozaru prioritārajiem pasākumiem, jeb tā saucamā fiskālā telpa.

B. Kņigins atzina, ka, visticamāk, būs nepieciešamas korekcijas prioritāro pasākumu noteikšanā brīdī, kad būs zināms, cik daudz finansējuma papildus būs, un, ja tas būs “nežēlīgi mazs”, tad arī veselības nozarē būs vēlreiz jānosaka prioritātes. Un te Veselības ministrija sagaida arī Saeimas deputātu viedokli, kuras tad ir “prioritāšu prioritātes”?

Veselības ministrijas dati rāda, ka iepriekšējo gados Veselības ministrija saņēmusi ļoti nelielu daļu no papildus pieprasītās naudas, vidēji vien piekto daļu no visa. Piemēram, 2020. gadā, plānojot 2021. gada veselības budžetu, ministrija bija aprēķinājusi, ka visu priekšlikumu izpildei būtu vajadzīgi 892 miljoni eiro, taču prioritārajiem pasākumiem aicināja piešķirt 476,2 miljonus eiro papildus. Faktiski veselības nozarei tika piešķirti 182,8 miljoni eiro, kas ir 20 procenti no iesniegtā pieprasījuma. Lielākā daļa no šīs naudas - 176,7 miljoni eiro, kā zināms, tika novirzīta mediķu atalgojuma palielināšanai. Veselības ministrija bija pieprasījusi papildu naudu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai - 36,5 un kompensējamo medikamentu sistēmai - 40 miljoni, netika piešķirts praktiski nekas.

Darba variantā trīs prioritātes

Veselības ministrija iezīmējusi trīs lielas prioritāšu grupas, kam nākamgad visvairāk vajadzīgs papildu finansējums: cilvēkresursi medicīnā (mediķu algas), stratēģiskie virzieni (šajā prioritātē ir iekļauta vēl virkne citu prioritāšu) un nozares administratīvās kapacitātes stiprināšana.

Lielākā daļa no papildu finansējuma nepieciešama tieši šo stratēģisko virzienu īstenošanai - 427 miljoni eiro. B. Kņigins skaidro, ka šajos stratēģiskajos virzienos iekļautas vairākas jomas veselības aprūpē, kur nepieciešami būtiski uzlabojumi un kuri nav iespējami arī bez papildu finansējuma. Tā ir onkoloģijas uzlabošanas plāna īstenošana, par ko Neatkarīgā jau rakstīja, un tajā ierakstīto pasākumu īstenošanai nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro. Ap 50 miljoni eiro nepieciešami tarifu pārrēķinam veselības nozarē, bet 30 miljoni eiro - reto slimību ārstēšanai. Papildu nauda ir nepieciešama arī psihiatrijas atbalsta pasākumiem un paliatīvās aprūpes uzlabošanai.

Mediķu atalgojumam nākamgad vēl nepieciešami 80 miljoni eiro papildus. Par šo jautājumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā raisījās vislielākās diskusijas, jo ir vairāki viedokļi par mediķu algu reformu, un, visticamāk, būs jārīko atsevišķa diskusija.

Vai pret IKP budžets samazināsies?

Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece vēlreiz atgādināja, ka finansējums veselības aprūpei ir ļoti, ļoti zems kopumā, tāpēc nevajadzētu lauzt šķēpus par to, kuram ir lielāka vai mazāka alga. Tas ir svarīgi, bet ir jāatceras, ka svarīgākais ir kopējais finansējums veselības nozarei.

Veselības aprūpes zemo finansējumu Eiropas Savienības kontekstā apliecina Veselības ministrijas dati - Latvijā ir viszemāk finansētā veselības aprūpe, vēl zemāks finansējums ir tikai Kiprā. Pat Rumānija un Bulgārija, kur līdz šim bija viszemāk finansētās veselības aprūpes sistēmas, apsteigušas Latviju un attiecīgi tērē lielāku naudu no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Veselības ministrijas speciālists B. Kņigins norādīja, ka pagājušā gada budžets bija ar lielu izrāvienu un veselības budžeta izdevumi no IKP pārsniedza piecus procentus. Savukārt nākamā gada provizoriskie dati liecina, ka nozares budžets atkal noslīdēs līdz četriem procentiem no IKP. “Būtu svarīgi nepieļaut kritumu, jo pat ar pagājušā gada lielajiem naudas piešķīrumiem mums ir zemākais finansējums Eiropas Savienībā,” atzina Veselības ministrijas pārstāvis.

DATI

Veselības nozares budžets

Miljonos eiro % no IKP
2021 1576,8 5,52
2022* 1411,2 4,46

*provizoriski

Avots: Veselības ministrija