Plānveida medicīnas palīdzību aptur visās slimnīcās

Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi pārtraukt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās no pirmdienas, 18. oktobra. Šādu lēmumu komisija pieņēmusi saistībā ar nepieciešamību nodrošināt papildu ārstniecības personāla resursus un pārprofilēt gultasvietas neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanai.
16.10.2021. Inga Paparde
 
PĀRTRAUC. No pirmdienas lielākā daļa slimnīcu pārtrauks plānveida palīdzību, taču konkrētām izmaiņām jāseko līdzi katrā slimnīcā ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Veselības ministrijai tagad arī katru nedēļu saskaņā ar premjerministra Krišjāņa Kariņa rīkojumu valdībā būs jāziņo ne tikai par epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19, bet arī paveikto veselības aprūpes sistēmas gatavībai nodrošināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību.

Slimnīcas resursus koncentrēs kovidam

Veselības ministrijas epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās noslodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās strauji pieaugt. Stacionēto Covid-19 pacientu skaits pašlaik (piektdiena, 15. oktobris) ir palielinājies līdz 980 un slimnīcās ārstējas vairāk nekā simt pacientu ar smagu slimības gaitu, pārējiem pacientiem ir vidēji smaga slimības gaita. Tomēr jau līdz nākamajai nedēļai slimnīcās nonākušo pacientu skaits varētu pārsniegt tūkstoti. Tāpēc, rēķinoties ar turpmāku slimnieku skaita palielinājumu, ir nepieciešams novirzīt papildu resursus, lai sniegtu palīdzību neatliekamos un akūtos gadījumos, pārtraucot atliekamus plānveida stacionāros medicīnas pakalpojumus.

Jāatgādina, ka pirms nedēļas Latvijā tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija, kas nozīmē, ka

visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu.

Pašlaik jau ir pārorganizēta un ierobežota plānveida stacionārā palīdzība, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādā tuvākajā slimnīcā, kā arī izsaukumu pieņemšanā un izpildē vadās pēc prioritātes principa, nebraucot vai dodoties vēlāk uz neprioritāriem izsaukumiem.

LIECINIEKS. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Santa Purviņa fiksējusi brīdi pie Stradiņa slimnīcas uzņemšanas, kad rindā sastājušās neatliekamās palīdzības brigādes. Tiesa, katru brīdi šo brigāžu skaits mainās, pēc neilga brīža pie slimnīcas bija piecas brigādes, kas arī ir ļoti daudz / Santa Purviņa

Pacienti, kuriem sniegta akūtā palīdzība augstāka līmeņa slimnīcā, tālākai ārstniecībai var tikt nogādāti uz zemāka līmeņa slimnīcu vai novirzīti turpināt ārstēšanos mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē iesaista papildu medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimību profila pacientiem, kā arī atšķirīgi plāno darba grafiku, lai maksimāli nodrošinātu personāla iesaisti un pieejamību.

Jelgavā bērnu nodaļa pārtop par Covid-19 nodaļu

Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma, ka no Covid-19 pacientu aprūpi uzsāks arī Aizkraukles slimnīca, savukārt Jelgavas slimnīcas bērnu nodaļa tiks pārprofilēta par Covid-19 nodaļu. Nepieciešamības gadījumā bērnu ārstēšana no Jelgavas slimnīcas apkalpes zonas tiks nodrošināta Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdzīgi kā iepriekšējā ārkārtas situācijas laikā medicīnā, arī tagad Covid-19 pacientu aprūpē iesaista lokālās slimnīcas, kurās stacionārā palīdzība vispār bija pārtraukta, piemēram, Bauskas slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un citas, kas nozīmē, ka epidēmijas apstākļos ir nozīmīgs jebkuras medicīnas iestādes atbalsts.

Veselības ministrija atgādina, ka virkne medicīnisku pakalpojumu tiks sniegti, neraugoties uz ārkārtas situāciju medicīnā un plānveida palīdzības pārtraukšanu. Slimnīcas turpinās nodrošināt ķīmijterapiju, staru terapiju, invazīvo kardioloģiju, invazīvo radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas un citas. Slimnīcās varēs veikt arī plānveida oftalmoloģijas, rehabilitācijas un grūtnieču aprūpi. Lēmums arī paredz, ka universitātes slimnīcas un Liepājas reģionālā slimnīca var turpināt sniegt palīdzību lielākā apjomā, ja tās var nodrošināt visus nepieciešamos resursus neatliekamo, akūto un Covid-19 slimnieku ārstēšanai.

Tajā pašā laikā Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs uzskata, ka vienotu rīkojumu par plānveida palīdzības pārtraukšanu visās slimnīcās valstiskā līmenī izdot nevajadzēja, jo katra slimnīca spējīga pati izlemt, vai tās resursi ir pietiekami, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19 pacientiem, gan visiem pārējiem.

Izdod rīkojumu atkal ziņot

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir uzdevis Veselības ministrijai turpmāk valdības sēdēs ziņot par paveikto un plānoto, lai nodrošinātu būtiskāko veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, slimnīcu gatavību straujam pacientu pieplūdumam un progresu tā dēvētā lauka hospitāļa izveidē. Veselības ministrijai būs jāinformē valdība par paveikto un plānoto pacientu plūsmu organizēšanā, papildu cilvēkresursu un aprīkojuma nodrošināšanā un privāto ārstniecības iestāžu iesaistīšanā slimnīcu kapacitātes stiprināšanai. Pirmais ziņojums Veselības ministrijai jāsagatavo jau pēc trim dienām.

Tomēr, kā precīzi sociālajā tīklā “Twitter” norādīja infektologs Uga Dumpis: “Medicīnas nozare pašreiz cīnās nevis ar cēloņiem, bet sekām. Slimnīcās situācija uzlabosies nevis no politiķu pastiprinātas intereses par tām, bet gan tikai tad, kad ar stingriem kontaktēšanās ierobežojumiem valstī tiks panākts ievērojams saslimstības samazinājums.”

UZZIŅA

Svarīgi pacientiem

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds plānveida veselības aprūpes pakalpojums tiks atlikts.

Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri.

Lai saņemtu precīzu informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.

Avots: Veselības ministrija