#253 / 10.11.2022

Tajā laikā, kad toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pārstāvot JKP, sparīgi veica augstskolu reformu, ko var rakstīt arī pēdiņās kā “reformu”, “Neatkarīgā” jau paredzēja, ka nākamībai ir ieprogrammēti nikni konflikti starp augstāko mācību iestāžu darbiniekiem un politizētajām augstskolu padomēm.
 
Ticēsim Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, ka no Latvijā cirstiem kokiem iegūti šķeldu drīkst kurināt bez CO2 emisiju kvotu pirkšanas veidā uzlikta nodokļa. Pateiksimies Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem par savu valstu ekonomisko robežu slēgšanu, kas pasargā labo Latvijas šķeldu no sliktas šķeldas piemaisījumiem.
 
Valdības veidošanas sarunas stieg acīmredzamā muklājā. Savstarpēja nesaprašanās vai, pareizāk sakot, nevēlēšanas saprasties kļūst arvien uzkrītošāka. Ja vēl otrdien šķita, ka “Apvienotajam sarakstam” ir grūtības skaidri formulēt, ko tas īsti grib sagaidīt no “Vienotības”, tad tagad procesa bremzētāja lomā atkal iejuties pats valdības “stādītājs” Krišjānis Kariņš.
 
Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa.