TOP 5 lasītākie Neatkarīgās raksti

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

4.lapa

Statistikas vietā šoreiz viens traģisks liktenis

Arhīvs

Aizejošo un atnākošo nedēļu iezīmē tieši 80 gadi, kopš ebreju tūkstošu noslepkavošana Rīgā un Liepājā ļāva vācu okupantiem uzskatīt, ka ebreju jautājumu savā Ostlandē viņi pamatā atrisinājuši. Šajā reizē būs stāsts nevis par tūkstošiem, bet par viena cilvēka bojā eju un arī par to, kāpēc vieni labprāt slepkavo un vēl citi gūst no tā labumu.

Aizejošajā nedēļā apritēja 80 gadi, kopš noslēdzās kopā 25 tūkstošu Rīgas geto ieslodzīto un uz Latviju atvesto Vācijas ebreju iznīcināšana, kas tika veikta divos paņēmienos 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Pirms nedēļas Neatkarīgā rādīja un stāstīja, kā šogad 29. novembrī Rumbulā noritējis šo upuru piemiņas pasākums ar visu augstāko valsts amatpersonu piedalīšanos. Nākamajā nedēļā apritēs 80 gadi, kopš no 15. līdz 17.decembrim Šķēdes kāpās nacisti un viņu vietējie palīgi nogalināja 2731 liepājnieku tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji. Liepājas ebreju draudze, fonds “Liepājas ebreju mantojums”, Liepājas muzejs un Žaņa Lipkes memoriāls 15. decembra vakarā aicina ikvienu liepājnieku un pilsētas viesi uz piemiņas mirkli Līvas kapsētas ebreju daļā. Laikā no plkst. 17 līdz 19 pie Memoriālās sienas Holokausta upuriem ikviens varēs nolikt un aizdedzināt līdzpaņemtās sveces.

Ebreju iznīcināšana sākās līdz ar vāciešu iebrukšanas Latvijas teritorijā, pirmie holokausta upuri krita 1941. gada 23. jūnijā netālu no Liepājas, Grobiņā. Tāpēc Neatkarīgā par holokaustu šā gada vasarā un rudenī jau ir rakstījusi. Pamatā Liepājai šajā sakarā veltītas publikācijas “Kara sākums bija Latvijas ebreju kopienas beigas” un “Kā padomju propaganda slēpa ebreju līķus”. Vēl cita publikāciju kopa saistās ar holokaustu Latvijas mazpilsētās un laukos, tai skaitā vairākkārt pievēršoties Bauskas pilsētai un apriņķim. Padomju propaganda tur tāpat slēpa ebreju līķus, bet ar vienu izņēmumu. No aptuveni tūkstoša ebreju, kurus 1941. gada vasarā nogalināja Bauskas apriņķī, Padomju varas laikā vārdā pieminēts tika viens vienīgs Šrolis Kurmanis. Kas viņš tāds un ko mums izsaka viņa liktenis? Visu rakstu var izlasīt šeit:

Statistikas vietā šoreiz viens traģisks liktenis

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā